1.Drošībai un mieram. Šeit nav stāsts par to, ka krājot nebaltai dienai, šo dienu arī piesauc. Nebalta diena atnāk tik un tā, un pat periodiski, tāpat kā mainās gadalaiki. Tomēr, kurš jūtas labāk šāda brīdī, tas kam rezerves nauda ir vai nav? Ekonomika ir cikliska, tāpat kā notikumi pašu finansēs. Uzkrājumu veidošana ir atbildības uzņemšanās par savu dzīvi, par savu labklājības līmeni. Ja notiek kas neplānots, nav panikas par naudas trūkumu, lai attiecīgo situāciju atrisinātu, nav jāaizņemas, ir iespēja rīkoties uzreiz un neatkarīgi no apstākļiem.
2.Investīcijām. Objektam vai pasākumam, kurā ieguldot sakrāto naudu, tā tiks atpelnīta, gūstot peļņu. Biznesa uzsākšanai, aktīvam, kurš radīs papildus vai pamata ienākumus. Naudu var izmantot, lai izgatavotu galdu vai galdautu un pārdotu to internetā, un to atpelnītu. Nepavisam nav ieteicams tikai viens ienākumu avots, lai kāds tas būtu.
3.Mērķiem. Īstermiņa, ilgtermiņa un jebkādiem. Sakrājot nepieciešamos līdzekļus, nevis aizņemoties, cilvēks ir savas naudas saimnieks. Protams, lielākiem pirkumiem nereti sakrāt līdzekļus nav iespējams, taču ir iespējams sakrāt vismaz daļu no pirkuma summas un atlikušo daļu atrisināt savadāk.
4. Apziņai - pārliecībai. Prāts ir daudz mierīgāks, kad zin, ka īpašumā ir nauda. Viena lieta ir iejusties pārtikuša cilvēka tēlā, bet pavisam kas cits, reāli apzināties, ka Tev ir rezerves/brīvi finanšu līdzekļi (uzkrājumi).
5.Rakstura stiprināšanai. Naudas krāšana kā ieradums liecina par cilvēka rakstura noturību, mērķtiecību un disciplīnu. Tas ir viens no atbildīgas naudas pārvaldības pamatiem. Gan pati naudas krāšana, gan sakrātā nauda kā rezultāts, veicina pārliecību par sevi.
6.Naudas plūsmas nodrošināšanai. No enerģētiskā viedokļa tam par pamatu kalpo teiciens ''kur ir, tur rodas''. Bieži dzirdēts, ka nauda paredzēta tērēšanai un tai esot jāplūst.., tomēr jāatzīst, ka lai būtu ko tērēt, prātīgi būtu to iepriekš sakrāt. Viens no naudas piesaistīšanas principiem ir dot, jo dodot to, kas pieder, tas ir daloties tajā ar citiem, cilvēks saņem vēl vairāk to pašu. Un tas attiecas ne tikai un naudas ziedošanu kā došanu, bet arī ar krāšanu, jo tā arī ir došana, tikai šoreiz sev.
7.Jēgas radīšanai. Naudas un jebkā cita krāšana neapzināti veido jēgu, jeb cilvēka ikdienai pievienoto vērtību. Vai tās būtu uzlīmes, nauda vai jebkas cits, bet šis process rada pozitīvu azartu ar konkrētu mērķi. Ja cilvēkam nav mērķi, sapņi, iegribas un nodarbes, zūd jēga. Sakrājot kam kārotam un to iegūstot, zemapziņā attīstās ciklisks process, kas raisa mērķtiecību.
Uzkrājumi ir jāveido, lai radītu sev iespējas.