Gvido ir Puisis, kas BBanka Projektu atbalsta jau no tā pirmsākumiem. Viņš mums atsūtīja iedvesmojošu un ļoti mīļu stāstu, kā viņš kopā ar draudzeni Ilzi kopīgi sakrāja ceļojumam uz Parīzi. Ar viņa atļauju, publicējam to BBanka Blogā, jo Iespējas Iedvesmo!
Sveika BBanka krājkašu komanda! Paldies jums par šo ideju un gribu padalīties ar jums savā stāstā par krāšanu un sapņu piepildīšanos!
Esmu Gvido un naudu nekrāju. Nu esmu krājis un vienmēr atcerēšos, kā mana Vecmamma mani mācīja, ka nauda vienmēr jāatliek nebaltai dienai. Bet kopš viņas nav, naudu atlieku lielākais dažus mēnešu pirms kāda lielāka pirkuma un tas parasti galā to tāpat nopirku līzingā, bet nu man vismaz sanāk samazināt atdodamo summu biš iekrājot pēdējā brīdī. Varbūt trūkst mērķu, varbūt gribasspēka, bet tā man vienmēr ir gājis.
Es iepazinos ar Ilzi. Ilze ir mana līgava un mans dārgums! Mēs sākām kopdzīvi, abi pelnījām ļoti vidusmērīgi, tāpēc neko krutu nevarējām atļauties. Dzīvojām mēs normāli, mums netrūka ko ēst un ģerbāmies mēs labi, bet ceļot un jaunu tehniku atļauties tomēr nevarējām, nu bez kredīta jau nu noteikti.
Viss gāja labi. Vienu dienu es pamanīju ka Ilze kļuvusi nomāktāka un esam sākuši mazāk sarunāties. Pēc divām nedēļām šīs dīvainās izturēšanās es izlēmu riskēt un uzzināt kas noticis. Tas nebija vienkārši. Tomēr pēc pudeles vīna un nopietnas tincināšanas es noskaidroju iemeslu. Tas iemesls bija Parīze. Nē, viņa negribēja mani pamest un doties uz Parīzi. Viņa gribēja ar mani kopā aizbraukt uz Parīzi, tikai mēs to nevarējām atļauties. Arī es to apzinājos, bet man tā patika Ilze, ka vienīgais par ko spēju domāt ir - kā to dabūt gatavu!. Abi esam pret kredītiem, jo to atdot būtu sarežģīti.
Ilzei kļuva vieglāk, bet tagad es biju kļuvis domīgs.
Es gāju uz darbu un atcerējos savu Vecmammu. Domāju par viņu, atcerējos kā viņa lasīja avīzes un mīleja seriālus un.. un atcerējos ka viņa man vienmēr mācīja, ka nauda jākrāj. Vai mans Parīzes gadījums bija Vecmammas pieminētā ''nebaltā diena'', es nezinu, bet savā ziņā tā bija gan. Es sāku šo domu attīstīt. Mana Ilze jau kopš bērnības sapņo apēst saldējuma pie paša Eifeļa torņa, tātad sapnis ir liels un tam konkrēts termiņš nav ja jau gaidīts ir tik ilgi. Sapnis ir viņas, bet es būšu laimīgs, kad viņa būs priecīga un pateicīga. Un vispār, tiešām derētu ceļojums.
Mēs apsēdāmies vakarā un lai arī iesāku ka nezinu kā to izdarīt, apsolīju Ilzei ka uz Parīzi mēs brauksim. Mēs izdomājām, ka mazākā summa, ko mums abiem vajag ir 800 euro. Un ar šo arī visa saruna beidzās. Tālāk švīkājām papīru, līdz sākām dalīt 800 ar 12, ar 24, ar 2 un visādi citādi. Mēs izvērtējām ka mēnesī, katrs varam atlikt 20 euro šim sapnim. Bija marts un mēs katrs nolikām uz glada pirmos 20 euro.
Mēs sākām krāt parastā kartona kārbā bet likās, ka mūsu sapnim vajag cēlāku vietu kur izpērēties. Meklējām veikalos un internetā krājkases Eifeļa torņa formā, tomēr nekā smuka nebija. Tad, iegājis facebook es pamanīju postu no BBanka krājkasēm. Es biju tām piesekojis kā vienai no foršajām Ražots Latvijā lietām. Man uzreiz bija skaidrs ka mēs krāsim tajā. Es pasūtīju 3 litru krājksi ar skaistiem, baltiem ziediem un mēs to mājās paši aplīmējām ar Eifeļtorņiem, mūsu bildi un visādiem simboliņiem.
Es reizi mēnesī algas dienā noliku 20 euro, bet Ilzei vieglāk bija katru nedēļu krājkasē likt 5 euro. Krājkase bija vienkārši bomba! Mēs uz to skatījāmies un vienkārši reāli kaifojām! Bija pilnīgi skaidrs ka uz Parīzi brauksim. Dažreiz gribējām iemest tajā vairāk lai atrāk sakrātos, bet nolēmām turēties pie plāna.
Paralēli mēs skatījāmies lētās avio biļetes, naktsmāju piedāvājumus un meklējām izdevīgāku variantu. Lai ietaupītu vairāk, atradām naktsmājas caur Couchsurfing un norunājām, ka par naktsmājām maksāsim ar kārumiem no Latvijas. Tas bija pensionēts baigi labais pārītis, kas bija gatavi mūs uzņemt kad vien vēlamies un solījās braukt paši pie mums ciemos pēc tam.
Tā nu mēs bijā krājuši vairāk kā gadu un brīžam protams likās ka gribas ātrāk un ir grūti, bet bijām tik daudz enerģijas ielikuši tajā ka samotivējām sevi tālāk un turpinājām. Bija pienācis nākamā gada septembris no krāšanas sākšanas, iepriekšējā gada martā. Mēs atradām ļoti lētu un izdevīgu ''pēc sezonas'' piedāvājumu avio biļetēm par ja nemaldos 100 euro turp atpakaļ katram. Mūsu krājkasē bija, neticēsiet – 760 euro! Mēs sazinājāmies ar saviem jaunajiem francijas draugiem un devāmies ceļā. Mums ceļojums iznāca smadzenēm neaptverami foršs! Un naudas mums pietika arī kārtīgai izklaidei un dažiem labiem pirkumiem! Mēs francūžiem protams aizvedām arī vienu BB krājkasi.
Es Ilzi bildināju zem Eifeļa un mums nākamajā vasarā (vai aiznākamajā, kā sakrāsim :p) būs kāzas! Es tik laimīgu cilvēku dzīve savā nebiju redzējis kā Ilzi tajā dienā ar saldējumu nopļeckātajā džemperī Parīzē. Un pats vel dažreiz nevaru noticēt.
Mēs tagad regulāri krājam un mums ir lieli kopīgi sapņi. Tas uzsit asini un gribas darīt un darīt! Mūs cilvēkus maina tikai pašu pieredze un es reāli novēlu piedzīvot visiem ko tādu, un protams atklāt naudas krāšanas sapņu piepildījumu pusi!
Gvido&Ilze